ARVĪDS LŪSIS (1900 - 1969)

A. Lūsis dzimis 1900. gada 24. novembrī Valmieras apriņķa Ķoņu pagasta Kalniņos zemnieku ģimenē. Pēc pamatskolas mācījies Valkas reālskolā, kuru pabeidzis 1918. gadā. 1919. gadā viņš absolvēja Valkas ģimnāziju, un tajā pašā gadā uzsāka mācības jaunizveidotajā Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes matemātikas nodaļā. 1920. gadā paralēli studijām apmeklēja Rīgas vidusskolu skolotāju sagatavošanas kursus. Visa A. Lūša turpmākā dzīve saistīta ar universitāte. 1925. gada februārī A. Lūsis saņēma Latvijas Universitātes diplomu ar numuru 35. Viņš ieguva matemātikas zinātņu kandidāta grādu par darbu "Fredholma funkcionālvienādojumi".2

No 1923. līdz 1934. gadam A. Lūsis strādāja par matemātikas un fizikas pasniedzēju Valsts skolotāju institūtā Jelgavā, kur viņš lasīja matemātikas pamatus un analītiskās mehānikas un hidromehānikas kursus. Pēc tam 1926. un 1927. gadā viņš devās ārzemju komandējumos uz Leipcigu, kur universitātes Matemātikas institūtā papildināja savas zināšanas matemātiskā analīzē pie profesoriem: L. Lihtenšteina, O. Heldera, P. Kēbes. 1927. gadā viņam piešķīra stipendiju zinātniskam darbam, un viņš devās uz Franciju, kur stažējās pie Sorbonas universitātes profesora J. Perē. 1928. gadā A. Lūsis devās komandējumā uz Ļeņingradu, kur konsultējās ar profesoriem: N. Ginteru un G. Fihtengolcu.3

1928. gada A. Lūsis uzrakstīja darbu "Permutabās funkcijas un Volterras integrālvienādojumi"4, un tika ievēlēts par Latvijas Universitātes Matemātikas institūta privātdocentu. No 1928. līdz 1935. gadam viņš lasīja teorētiskās mehānikas un dažādus speciālos matemātikas kursus un nodarbojās ar zinātnisko pētniecību. 1935. gadā A. Lūsi ievēlēja par docentu un matemātikas katedras vadītāju. Viņš sāka lasīt tīrās matemātikas kursus. 1936. gadā viņš sagatavoja, rediģēja un izdeva divus E. Lejnieka lekciju kursus: "Augstākā algebra"5 un "Skaitļu teorija"6. Pēc prof. E. Lejnieka nāves A. Lūsis lasīja diferenciālvienādojumu un variāciju rēķinu lekciju kursus, kas arī tika izdoti kā lekciju konspekti 1937. un 1938. gadā.

Latvijas Universitātes vadība 1937. gadā lūdza Parīzes prof. J. Perē atsauksmi par A. Lūša doktora disertācijā ietvertajiem zinātniskiem rezultātiem. Saņemot J. Perē pozitīvu atsauksmi, A. Lūsis 1938. gadā janvārī nokārtoja doktora grādam nepieciešamos eksāmenus. 1938. gada 4. martā A. Lūsis aizstāvēja doktora disertāciju "Permutablo funkciju teorijas pamatproblēma".7 Par šo zinātnisko darbu A. Lūsim piešķīra Kultūras fonda prēmiju.

1940. gadā A. Lūsi iecēla par profesoru, matemātikas un mehānikas katedras vadītāju un fakultātes dekāna vietnieku zinātniskajā darbā. Fizikas un matemātikas fakultātes izveidošanu pārtrauca Otrais pasaules karš, un tās turpmākā izveide praktiski sākās tikai 1944. gada rudenī. Fakultātes docētāju kolektīvs doc. L. Jansona un prof. A. Lūša vadībā uzsāka fakultātes atjaunošanas darbus.

No 1945. gada līdz sava darbīgā mūža beigām A. Lūsis vadīja Matemātiskās analīzes katedru. Kad 1946. gadā tika noorganizēta LPSR Zinātņu akadēmija, tad A. Lūsis kļuva par pirmo Fizikas un matemātikas institūta Matemātikas nodaļas vadītāju. Šajā amatā viņš bija līdz 1949. gadam.

A. Lūsis bija LPSR Zinātniskās akadēmijas prezidijas Matemātikas zinātniskās padomes priekšsēdētājs, universitātes un fizikas un matemātikas fakultātes padomju loceklis. Piedalījās starptautiskajos matemātiķu kongresos 1936. gadā Oslo un 1966. gadā Maskavā, kā arī III un IV PSRS matemātiķu kongresā 1956. gadā Maskavā un 1961. gadā Ļeņingradā, bija Francijas matemātikas biedrības biedrs.

Prof. A. Lūsis bija Latvijas PSR ZA Prezidija Matemātikas zinātniskās padomes priekšsēdētājs, darbojās universitātes un fizikas un matemātikas fakultātes zinātniskajās padomēs. Dažādos laika posmos viņš bija ZA Fizikas un matemātikas institūta, ZA Astrofizikas laboratorijas, ZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas, RPI Enerģētikas fakultātes zinātnisko padomju loceklis.

Divas reizes profesoru A. Lūsi apbalvoja ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstiem - 1949. un 1959. gadā, bet 1969. gada 6. februārī viņam piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukumu.

A. Lūsim ir lieli nopelni Latvijas matemātiķu audzināšanā. Kā privātdocents, docents, profesors A. Lūsis universitātē strādāja līdz mūža beigām. Daudzi Latvijas matemātiķi studiju gados klausījās viņa rūpīgi sagatavotās lekcijas. Profesora A. Lūša vadībā ir izstrādātas 4 zinātņu kandidāta disertācijas un daudzi diplomdarbi. Zinātniskajā darbā profesors visu dzīvi nodarbojās ar integrālvienādojumu teoriju. Viņš uzrakstīja piecas mācību grāmatas un lekciju konspektus teorētiskajā mehānikā, diferenciālvienādojumos un variāciju rēķinos, integrālreķinos, diferenciālvienādojumu tuvinātās atrisināšanas metodēs un kompleksā mainīgā funkciju teorijā.

Ļoti daudz darba A. Lūsis ieguldīja Latvijas matemātiķu pētījumu rezultātu apkopošanai. Pateicoties profesora iniciatīvai, publicēta pilna Latvijas matemātiķu darbu bibliogrāfija līdz 1966. gadam.

Matemātikas semināra bibliotēkas vadītājs no tās dibināšanas līdz 1935. gadam bija profesors E. Lejnieks, bet no 1935. gada - vecākais docents A. Lūsis. Galvenā uzmanība tika pievērsta bibliotēkas paplašināšanai. A. Lūsis pielika milzīgas pūles, lai Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē izveidotu pēc iespējas pilnīgāku matemātikas bibliotēku. Trīsdesmito gadu beigās bibliotēkā bija jau 10 100 sējumi.8

Patreiz Latvijas Universitātes Bibliotēkas krājumā ir 8 A. Lūša grāmatas ar zīmogu "Latvijas Ūniversitātes Matemātikas semināra bibliotēka". A. Lūša disertācija "Permutablo funkciju teōrijas pamatproblēma"7 ar zīmogu "L. Universitātes Matemat. un dabas zin. fakult. biblioteka" arī atrodas Latvijas Universitātes Bibliotēkas krājumā.


1Matemātikas profesora Arvīda Lūša (1900-1969) pedagoģiskā un zinātniskā darbība / Ingrīda Heniņa // Zinātņu vēsture un muzejniecība - (Latvijas Universitātes raksti; 639. sēj.). - Rīga, Latvijas Universitāte, 2001. - 222. - 228.lpp.

2Lūsis Arvīds. Fredholma funkcionālvienādojums [manuskripts] / [A. Lūsis]. - [Jelgava, 1924]. [26] lpp. ; 36 cm.

3Ievērojamais Latvijas matemātiķis - Arvīds Lūsis (1900-1969) / Jānis Dambītis, Andrejs Cibulis // Zvaigžņotā debess. - Ziema (2012), 25.-31.lpp.: il.

4Lūsis Arvīds. Permūtablās funkcijas un Volterra integrālvienādojums = Sur les fonctions permutables et l'Équation de Volterra / A. Lūsis. - Rīga, 1928. [623.] - 638. lpp.

5Lejnieks Edgars. Augstākā algebra : lekcijas, lasītas Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē / Edgars Lejnieks ; sakārtojis Ernests Fogelis ; rediģējis Arvēds Lūsis. - Rīga : Matemātisko zinātņu darbinieku b-ba , 1936. - 158, [2] lpp. : il.

6Lejnieks Edgars. Skaitļu teorija : lekcijas, lasītas Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē / Edgars Lejnieks ; sakārtojis Ernests Fogelis ; rediģējis Arveds Lūsis. - Rīga : Matemātisko zinātņu darbinieku b-ba, 1936. - 289, [7] lpp. : zīm.

7Lūsis Arvīds. Permutablo funkciju teōrijas pamatproblēma = Sur le problème fondamental de la théorie des fonctions permutables : disertācija, matēmatikas zinātņu doktora grada iegūšanai iesniegta Latvijas Universitātes Matēmatikas un dabas zinātņu fakultātei / Arvids Lūsis. - Rīga, 1937. iv, 100 lp.

8Latvijas Universitāte divdesmit gados: 1919-1939 … 528.lpp.